Eko-profils no poliuretāna un poliuretāna vides deklarācija
Mērķi
Darba mērķis bija novērtēt SPU Systems Oy poliuretāna produkta eko-profilu un sagatavot Vides Deklarāciju šim produktam. Izmantotie pamatdati bija informācija, kas attiecas uz jēlmateriālu vides ietekmi, kā arī ražotāja sniegtā informācija par enerģiju un materiālu prasībām produkta ražošanai, ražošanas laikā veidojamām emisijām un produkta transportēšanu.Jēlmateriālu eko-profils
Poliuretāna jēlmateriālu 1. tabulā attēlotais eko-profils ir balstīts uz 1. atsauksmi. Poliuretāna ražošanas procesā tiek sajauktas kopā divas vai vairāk šķidras poliuretāna izejvielas (jēlmateriāli). Galējais polimērs (un produkts) parasti tiek ražots atsevišķā ražošanas rūpnīcā, nevis rūpnīcās, kas ražo poliuretāna izejvielas. Poliuretāna izejvielu kvalitāte un jaukšanas proporcijas tiek pielāgotas, lai derētu gan konkrētajam produktam, gan ražošanas procesam.Poliuretāna izejvielas ir polioli un di-izocianāti. No di-izocianātiem celtniecības materiālu industrijas produktos tiek izmantots difenilmetāna-di-izocianāts (MDI). Citas vielas, piemēram, katalizatori, virsmas reaģenti un pigmenti ir nepieciešami poliuretāna produktu ražošanā papildus polioliem un MDI. Parasti šo sastāvdaļu kalpošanas ilguma dati nav pieejami, bet šo vielu proporcijas parasti ir aptuveni tikai 1-2%. No kalpošanas ilguma viedokļa materiālu krājumi, ugunsdroši un ugunsnedroši materiāli ir daudz problemātiskāki, jo atkarībā no produkta, to svara koeficients var būt 2-20%. Informācijas par to kalpošanas ilgumu nepietiek.
1. tabulā parādītais eko-profils ir balstīts uz tipisku, celtniecības materiālos vai produktos izmantotu poliuretānu, kurā stimulētājs ir pentāns. Ekoprofils ietver poliola, MDI un pentāna ražošanu, kā arī normālo transportēšanu. Profils tāpat ietver patērēto enerģiju, materiāla un enerģijas iegūšanas laikā radītās izplūdes un visu minētu sastāvdaļu jēlmateriālus. Arī ir iekļauta vides ietekme, ko izraisa transportēšanai izmantotās degvielas ražošana.
1 Boustead, I. 1997. Eiropas plastmasas industrijas ekoprofili. 9. pārskats: Poliuretāna izejvielas (TDI, MDI, polioli) (Otrais izdevums). 64. lpp
1. tabula. PUR jēlmateriālu un stimulētāju eko-profils uz vienu PUR kilogramu.
| Enerģijas resursi |
||
| - atjaunojamie | MJ | 1,1 |
| - neatjaunojamie | MJ | 99 |
| - kopā |
MJ | 100 |
| Jēlmateriālu resursi |
||
| - atjaunojamie | kg | 0,047 |
| - neatjaunojamie | kg | 3,2 |
| - ūdens |
kg | 358 |
| Izplūdes gaisā |
||
| - CO2 | kg | 3,4 |
| - CO | g | 2,8 |
| - NOx | g | 16 |
| - SO2 | g | 15 |
| - HCl | g | 0,18 |
| - NH3 | g | 0,12 |
| - CxHy / VOC (other) | g | 3,7 |
| - CH4 | g | 19 |
| - daļiņas | g | 5,9 |
| - smagie metāli |
mg | - |
| Izplūdes ūdenī |
||
| - COD | g | 4,6 |
| - BOD | g | 0,75 |
| - Na+ | g | 290 |
| - Cl- | g | 511 |
| - SO42- | g | 4,7 |
| - Ca 2+ | g | 50 |
| - CO3 2- | g | 0,87 |
| - cietās vielas ūdenī |
g | 24 |
| Cietie atkritumi |
||
| - atkritumi |
g | 410 |
Eko-profilos atjaunojamā enerģija attiecas uz enerģiju, kuru ražo, izmantojot ūdens jaudu un biodegvielas. Biodegvielas ir, piemēram, degvielas uz kokmateriālu bāzes un biogāzes. Šajā pētījumā pie neatjaunojamās enerģijas attiecas fosilās degvielas, piemēram, ogles, dabasgāze, degvielas uz jēlnaftas un kūdras bāzes. Neatjaunojamo jēlmateriālu izlietojums attiecas uz dabīgo neatjaunojamo jēlmateriālu un enerģijas jēlmateriālu kopsummas izlietojumu.
Oglekļa hidrīda izplūdes (CxHy/VOC) eko-profilos neiekļauj metāna izplūdes.
Smago metālu izplūdes iekļauj:
- arsēnu
- dzīvsudrabu
- kadmiju
- hromu
- svinu
Produkta eko-profils
Produkta eko-profils tiek aprēķināts, pareizinot jēlmateriāla eko-profilu ar jēlmateriāla patēriņu, tad rezultātam pieskatot izplūdes, ko rada ražošanas gaitā izmantotā enerģija, patērētos resursus plus procesa gaitā radušās izplūdes. Enerģijas patēriņš un procesa gaitā radušās ražošanas izplūdes ir parādītas 2. tabulā. Produkta eko-profils ir parādīts 3. tabulā. Daži parametri tabulā nav ietverti (skatīt 2. tabulu).3. tabulas rezultāts ir aprēķināts, izmantojot nacionālo elektroenerģijas 2 profilu kā eko-profilu elektroenerģijas patēriņam produkta ražošanas laikā. Tomēr saskaņā ar ražotāja datiem produkta ražošanā tikusi izmantota vēja enerģija (rēķinu nokārtošanas procedūra ar enerģijas piegādātāju). Vēja enerģijai nepastāv atsevišķs eko-profils. 4. tabulā produkta eko-profils ir aprēķināts, izmantojot vēja enerģijas patēriņa vērtību, nevis sākotnējo vērtību, un pieņemot, ka vēja enerģija ir izplūdes-neradoša 3.
Atšķirība starp 3. un 4. tabulas rezultātiem ir minimāla, jo ražošanas enerģija sastāda mazu daļu no kopējās slodzes un kopējiem resursiem.
2. tabula. Enerģijas patēriņš un procesa gaitā radušās izplūdes produkta ražošanā, kā arī produkta transportēšanas distances norma.
| Enerģijas patēriņš ražošanas procesa laikā |
| Elektroenerģija 0,33 kWh/kg (vēja enerģija) |
| Procesa gaitā radušās izplūdes |
| Pentāns aptuveni 5 g/kg |
| Pārpalikumi no poliuretāna dēļiem aptuveni 2g/kg |
| Transportēšanas attālums un transporta līdzeklis |
| 220 km ar kravas automašīnu |
2 Elektroenerģijas un apgabala apkures eko-profili 1998. gadā, izmantojot ieguvumu sadales metodi. Kai Tattari. VTT Celtniecības Tehnoloģija. Celtniecības pakalpojumiem nepieciešamo sistēmu un aprīkojuma ietekme uz vidi un LCA novērtējumi.
1 Nacionālais vidējais vienmēr tiek izmantots kā eko-profils elektroenerģijai, kad tiek sastādītas RT Vides Deklarācijas (skatīt Celtniecības Informācijas Fondu RTS www.rts.fi) citu celtniecības produktu aprēķināšanā.
3. tabula. Poliuretāna plākšņu eko-profils (rezultāts aprēķināts, izmantojot vidējo profilu kā elektroenerģijas eko-profilu)
| Enerģijas resursi |
||
| - atjaunojamie | MJ | 1,7 |
| - neatjaunojamie | MJ | 100 |
| Materiālu resursi |
||
| - atjaunojamie | kg | 0,047 |
| - neatjaunojamie | kg | 3,2 |
| - ūdens | kg | 360 |
| Izplūdes gaisā |
||
| - CO2 | kg | 3,4 |
| - CO | g | 2,9 |
| - NOx | g | 16 |
| - SO2 | g | 15 |
| - CxHy / VOC | g | 8.7 |
| - CH4 | g | 20 |
| - daļiņas | g | 6,0 |
| - smagie metāli |
mg | - |
| Izplūdes ūdenī |
||
| - COD | g | 4,6 |
| - BOD | g | 0,75 |
| Cietie atkritumi |
||
| - atkritumi | g | 410 |
4. tabula. Poliuretāna plākšņu eko-profils (rezultāts aprēķināts, pieņemot, ka ražošanā izmantotā elektroenerģija ir atjaunojamā enerģija).
| Enerģijas resursi |
||
| - atjaunojamie | MJ | 2,3 |
| - neatjaunojamie | MJ | 99 |
| Materiālu resursi |
||
| - atjaunojamie | kg | 0,047 |
| - neatjaunojamie | kg | 3,2 |
| - ūdens | kg | 360 |
| Izplūdes gaisā |
||
| - CO2 | kg | 3,4 |
| - CO | g | 2,8 |
| - NOx | g | 16 |
| - SO2 | g | 15 |
| - CxHy / VOC | g | 8.7 |
| - CH4 | g | 19 |
| - daļiņas | g | 5,9 |
| - smagie metāli |
mg | - |
| Izplūdes ūdenī |
||
| - COD | g | 4,6 |
| - BOD | g | 0,75 |
| Cietie atkritumi |
||
| - atkritumi |
g | 410 |